Akvārija uzbūve


Ūdens filtrēšana.

Ūdens mehānisko filtrēšanu nodrošina ūdens cirkulācijas sūknis. Ūdens mehāniskā filtrācija nepieciešama lai savāktu udenī peldošus nesķīstošus netīrumus. Šādam nolūkam filtrā parasti ir švammes tipa filtrs kurš ir regulāri jātīra. Tāpat akvārija dibens ir regulāri jātīra ar sifonu atsūknējot 1/4 daļu ūdens un pielejot vietā jaunu iepriekš to nostādinot diennakti. Kad nomainat ūdeni atceraties ka švammes mazgājam katru nedēļu pie ūdens nomaiņas un mazgājam vecajā netīrajā ūdenī no akvārija nolietajā. To daram tādēļ lai labās baktērijas neaizietu bojā.

Ķīmiskā ūdens filtrēšana nepieciešama lai savāktu ūdenī šķistošas vielas. Šim nolūkam filtros lielākoties izmanto aktīvo ogli. Otrs variants ir lietot jonu apmaiņas filtrus piemēram "zeolit" lai savāktu udenī izšķīdušo amonjaku.

Bioloģiskā ūdens filtrēšana ir pats savarīgākais akvārija biotopa process kur akvārijā dzīvojosāš baktērijas pārstrādā amonjaku nitrātos. Mainot ūdeni akvārijā tādēļ arī nedrīkst mainīt visu ūdeni uzreiz bet obligāti jāatstāj vecais ūdens ar akvārija labajām baktērijām. Amonjaks un amonijs rodas zivīm elpojot, trūdot akvārija augu atmirstošajiem produktiem un citām organiskajām vielām. Baktēriju darbības rezultātā amonijs pārvēršas zivīm netoksiskos nitrātos. Nitrātus, amonjaku un amonijus patērē akvārija augi savas fotosintēzes rezultātā. Bet šādā gadījumā augiem ir jābūt ļoti daudz zivīm burtiski būs jāspraucas cauri augu džungļiem. Akvārija lietu iesācējiem šāds variants nebūtu ieteicams jo šādā gadījumā vajadzētu diezgan lielu pieredzi šajā filtrēšanas metodē.

Akvārija vietās kur ir samērā maz skābekļa kā piemēram akvārija gruntī var notikt tieši pretējs proces iepriekš aprakstītajam. Anaerobās baktērijas sāk iegūt sev nepieciešamo skābekli no nitrāta molekulām. Šādu procesu izmanto bioloģiskajai denitrācijai lai samazinātu nitrāta daudzumu ūdenī. Baktērijas iegūst arī skābekli no sulfīdiem un šādā gadījumā rodas ļoti bīstama zivīm gāze sērūdeņradis H2s kas raksturīga ar puvušu olu smaku. Ja jūsu akvārijā parādās šāda puvušu olu smaka tas nozīmē ka jums būs ļoti pamatīgi jātīra akvārija grunts lai pārtrauktu šos procesus kas var novest pie jūsu zivtiņu bojāejas.

Amonija un amonjaka daudzumu ūdenī nosaka ar testu palīdzību. Maksimāli pieļaujama varētu būt koncentrācija 0,01-0,02mg/l, bet letāla 0,2-0,4 mg/l. Nitrātu vidēji pieļaujams lielums varētu būt 25-280mg/l.