Aktuāli! Jauns Lienes YOUTUBE kanāls Kokerspaniels TIMMIJS !!!

Kokerspaniels TIMMIJS


Es to nezināju! Vai zivtiņas dzird?

04. marts , 2009

Zivtiņām nav tik sarežģītas dzirdes sistēmas kā sauszemes iemītniekiem, jo skaņa ūdenī izplatās četras reizes ātrāk un daudz tālāk kā zemes atmosfērā, līdz ar to zivtiņu dzirdes aparāts ir divas iekšējas ausis, tie ir labirinti ar starpsieniņām kuri novietoti galvaskausa kaulā uzreiz aiz acīm. Anatomiski kluži kā visiem mugurkauliniekiem pamatdzirdes orgāns ir auss un tas ir pāra orgāns kurā atrodas arī līdzsvara orgāns. Līdzsvara orgāns- tie ir trijos dažados līmeņos novietoti pusapaļi kanāli un pieguļošie pie tiem kanāli kuros atrodas "akmentiņi" otolīti, tie tad arī dod zivtiņai pilnu informāciju par viņas novietojumu ūdenī.
Bez iekšejās auss zivtiņām lai uztvertu ūdens svārstības ir tā saucamie sānu līnijas orgāni kuri veic distances maņu funkciju. Zivtiņām distances maņu orgāns ir svarīgāks kā redze, pieredzējuši zvejnieki zin ka ķerot līdakas nav nozīmes kā izskatās vizulis bet svarīgāk ir kā tas kustas pa ūdeni un vibrē.
Zivtiņam ir nosacīti tuvējā un talējā akustiskā zona kurās viņas uztver skaņas. Sānu līnijas pāru orgāni spēj dot zivtiņai pilnu telpisku priekšstatu no kurienes nāk skaņa tuvējā akustiskajā zonā. Akustiskais spiediens ūdenī ir 2 reizes lielāks nekā akustiskais spiediens gaisā, jo ūdens praktiski nav saspiežams, ūdens blīvums ir 800 reizes lielāks kā gaisa blīvums. Šie apstākļi ir labvēlīgi lai varētu uztvert dažādu priekšmetu vibrāciju ūdenī, straumes un virpuļu izraisītās skaņas. Zivtiņu dzīvē dzirdei ir ļoti liela nozīme it īpaši tām kuras dzīvo duļķainā ūdenī. Zivtiņas peldpūslis veic skaņas pārveidošanas un pastiprināšanas funkciju. Ja zivtiņas spēj dzirdēt vai viņas prot arī sazināties savā starpā? Izrādās ka zivtiņas ne tikai orientējas apkārtējoskaņu haosā bet arī pašaS spēj izdot dažādas skaņas plašā skaņu diapazonā.
Ja zivtiņas spēj izdalīt dažādas skaņas tad varbūt viņas veic arī eholokāciju, to pagaidām zinātnieki vēl nevar apgalvot pilnībā bet eholokāciju pieskaita pie otrā tipa zivtiņu dzirdes. Zivtiņas dzird krienti plašāku skaņu diapazonu nekā daudzi sauszemes iemītnieki un cilvēks. Ar sānu līniju zivtiņas uztver skaņu no 5-600Hz herciem bet ar ausi no 16-16000Hz herciem.
Jaunākie pētījumi ir pierādījuši ka zivtiņām var kaitēt pārlieku liels troksnis jo tām var tikt bojāta dzirde, piemēram zemūdens ģeoloģiskā izmeklēšana izmantojot jaudīgus pneimatiskos eholokātorus kuri raida ļoti spēcīgus trieciena viļņus ūdenī lai iekustinātu grunts klints slāņus, lai pēcāk pētītu atstaroto signālu ar mērķi noteikt vai ir naftas iegulas un cik lieli varētu būt perspektīvie naftas ieguves apjomi jūrā. Zivtiņam atšķirībā no citiem sauszemes iemītniekiem dzirde spēj atjaunoties bet šajā gadījumā visu nosaka cik lieli ir bojājumi ausī. Ausī tiek bojāti mazi jūtīgi matiņi, šunas kuras palīdz dzirdēt.
Tiek izteikti minējumi ka tieši dzirdes zaudēšana liek daudziem vaļiem mesties krastā jo tie zaudē dzirdi tātad spēju orientēties.

Skatīties video: ko dzird akvārija zivtiņas ?

Es to nezināju!